Ārkārtējās situācijas un stingro ierobežojumu laikā īpaši svarīgi ir domāt par savu veselību un labsajūtu. Esam sagatavojuši dažus ierosinājumus, priekšlikumus, kā šajā laikā uzturēt sevi formā un labā veselībā.
Katru dienu atrast laiku pastaigai, kustībām
Kustības ir ļoti svarīgas limfātiskajai sistēmai, asinsritei un visam organismam. Pats vienkāršākais veids ir pastaigas svaigā gaisā. Vismaz stundu dienā pastaigāties. Tāpat var nūjot, braukt ar velosipēdu, izmantot āra trenažierus un vingrot mājās. Kuldīgas novadā ir daudz sporta laukumu, ārā trenažieru, pastaigu taku, veloceliņu un velomaršruti, kas caurvij dažādus novada meža un dabas teritorijas. Galvenais ir kustēties, neatkarīgi no izvēlētā veida. Citādāk, strādājot un lielāko daļu uzturoties mājās, cilvēki ar pārtiku uzņem vairāk kaloriju, nekā patērē un ilgtermiņā tas var radīt problēmas. Turklāt kustības uzlabo pašsajūtu, jo, sportojot izdalās endorfīni, kas liek mums sajusties priecīgiem. Cilvēks fizioloģiski ir radīts, lai kustētos. Iesēšanās mājās un mazkustība var nodarīt daudz lielāku skādi mūsu organismam, nekā kustības.
Ceļvedis ar dabas, pastaigu takām un velomaršrutiem Kuldīgas novadā - https://ej.uz/1xjv
Rūpēties par labu miegu
Būtiski ir atcerēties, ka miegs atļauj organismam atjaunoties. Tādēļ svarīgi censties iet gulēt savlaicīgi, lai izveidotos noteikts gulēšanas ritms un varētu atpūsties vismaz astoņas, deviņas stundas. Papildus ieteicams vismaz 30 minūtes pirms gulētiešanas neskatīties televizoru, nelasīt grāmatas un nespaidīt viedierīces (telefonu, planšetdatoru). Tāpat svarīgi, lai istabā, kurā guļam, pirms gulētiešanas būtu svaigs gaiss (15-20 minūtes izvēdināt istabu) un istaba būtu pilnīgā tumsā, lai nekas netraucētu naktsmieram (laternas, kas spīd logos, saules stari, viedierīces novietot tālāk).
Mazināt stresu un situācijas uztvert mierīgāk
Lai, cik grūti būtu to izdarīt, būtiska veselības uzlabošanas sadaļa ir stresa samazināšana. Brīžos, kad esam konstanti uztraukti, paaugstinātā stresā, tas ilgtermiņā negatīvi ietekmē mūsu imunitāti. Lai izvairītos no stresa, iesakām brīvajā laikā nodoties saviem vaļaspriekiem, atrast lietas, kas sagādā prieku un piepildījumu. Iespējams, ir jāpamaina apkārtējā vide, jācenšas uz situācijām un izaicinājumiem reaģēt mierpilnāk, kārtīgi „jāizkrata sirds” kādam no draugiem, tuviniekiem. Stresa mazināšanai lieliski noder iepriekšminētās kustības, jo sports ir lielisks emociju “novadītājs”, kā arī laba iespēja “izvēdināt galvu”.
Mēs esam tas, ko ēdam
Svarīgi ikdienā rūpīgi sekot savam uzturam, ēst vairāk dārzeņu un augļu. Ja cilvēkam nebūs sakārtota ēdienkarte, arī sportošana nedos vēlamo efektu. Visvairāk vērtīgo vitamīnu ir spinātos, burkānos, brokoļos, bietēs, paprikā, ķiplokos, puķkāpostos un Briseles kāpostos. Tāpat virkne vajadzīgo minerālvielu ir olās, riekstos, zivīs un gaļā. Savukārt no augļiem vitamīniem bagāti ir citroni, greipfrūti, apelsīni, āboli, kazenes un zemenes.
Šajā laikā būtu svarīgi ierobežot cukura, balto miltu produktu, pusfabrikātu lietošanu, kā arī atteikties no smēķēšanas un stipri samazināt alkohola patēriņu.
Cukurs ir atkarību veidojošs, turklāt stipri ierobežojot tā patēriņu, vai no tā atsakoties, iegūsim labāku garastāvokli un labāku pašsajūtu. Vēl viena cukura sliktā īpašība – tas organismā veido iekaisumus. Nereti pieaudzis cilvēks, kuram ieteicamā cukura diennakts deva ir 25 grami, to pārsniedz pat desmit reizes. Akna, kas organismā atbild par filtrācijas procesu, izvadot toksīnus, ar šādu apjomu gluži vienkārši nevar tikt galā. Tāpat jābūt uzmanīgiem ar pievienoto cukuru – vajadzētu skatīties un lasīt līdzi ēdienu etiķetes, jo daudz pievienotā cukura atrodams jogurtos, tomātu un citās mērcēs. Protams, iztikt bez cukura šajā laikmetā ir stipri neiespējami, taču runa ir par samērīgumu un dozām. Viens vai divi šokolādes gabaliņi dienā nekādu kaitējumu nenodarīs, taču apēst veselu šokolādes tāfelīti gan nebūtu ieteicams. Arī pārāk liels sāls patēriņš nav laba lieta, jo sāls aiztur šķidruma izvadīšanu no organisma.
Savukārt balto miltu produkti (picas, baltmaize, bulciņas, kūciņas) ir ar augstu ogļhidrātu sastāvu, kas nozīme, ka pēc kāda laika cilvēks atkal ir ļoti izsalcis, turklāt šajos produktos ir liels kaloriju skaits, un nekustoties tas ātri var pārvērsties liekajā svarā, nemaz nerunājot par gremošanas trakta problēmām, ko miltu produktu patēriņš veido.
Papildus daudzveidīgam uzturam, ir iespējams lietot uztura bagātinātājus – D vitamīnu, zivju eļļu, labās baktērijas zarnu mikroflorai un minerālvielas (dzelzs, jods, magnijs un kalcijs). Vispirms aicinām sazināties ar savu ģimenes ārstu, jo pārlieku vitamīnu lietošana arī var būt kaitīga organismam.
Būsim aktīvi un veselīgi!